Eirāzijas Ekonomiskā savienība tiek dēvēta par Muitas savienības pēcteci, tajā darbosies vienoti tirdzniecības noteikumi. Nesen kļuvis zināms, ka Eiropas Savienība ir piekritusi izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar Eirāzijas Ekonomisko savienību. Turklāt runa ir par ilgtermiņa sadarbību.
Iniciatīva pieder Krievijai, un par perspektīvām nesen tika runāts Briselē. Ar Vladimira Putina ierosinājuma komentāriem uzstājās ES tirdzniecības komisāra preses pārstāvis Džons Klensijs. Viņš norādīja, ka pirms brīvās tirdzniecības zonas izveides Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstīm ir jāizpilda daži nosacījumi. Tika runāts arī par to, ka Eiropas Savienībai nav oficiālu attiecību ar Muitas savienību un ES institūcijas slēdz ar Eirāzijas Ekonomisko komisiju tikai tehniskus līgumus, kas saistīti ar tirdzniecības aizsardzību un fitosanitārajiem standartiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju Krievija lūdz izskatīt brīvās tirdzniecības zonas izveides jautājumu līdz 2020. gadam.
Vēl Džons Klensijs piebilda, ka Eiropas Savienība lojāli izturas pret sadarbību ar savienībām, kas strādā pie tirdzniecības attiecību liberalizācijas, bet Eiropas eksperti uzskata, ka Kazahstānas, Baltkrievijas un Krievijas savienība nav integrācijas apvienība.
Tika pievērsta uzmanība tam, ka nav iespējams izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp Krieviju un Eiropas Savienību. Tas ir saistīts ar faktu, ka pēc Muitas savienības izveides 2010. gadā Krievija nodeva suverēnās tiesības muitas iestāžu darbības, fitosanitāro standartu un tarifu politikas jomā.
KF prezidenta iniciatīva izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar Eiropas Savienību ir saprotama: tirdzniecības attiecībām ar šo kopienu ir svarīga loma valstī. 2013. gada (trīs ceturkšņu) eksporta un importa kopapjomā tirdzniecības apgrozījums starp KF un ES veidoja aptuveni 50%, ar NVS valstīm — aptuveni 14%, ar Muitas savienību — 7%.