GOST ir valsts standarts. Tā sauca pamata standartus PSRS, tagad tā sauc starpvalstu standartus, kas ir spēkā NVS. Tos pieņem starpvalstu padomes, kas nodarbojas ar standartizāciju, metroloģiju un sertifikāciju.
Līdz 1996. gadam izstrādātie un pieņemtie GOST bija tiesiski normatīvie dokumenti, kuru prasības bija obligātas uzņēmējdarbības subjektiem. Standarti, kas ir stājušies spēkā pēc 1996. gada, vairs nav obligāti. Tas ir saistīts ar juridisko reformu: Tieslietu ministrijā nereģistrēts normatīvais dokuments nav uzskatāms par obligātu. Pašlaik GOST tiek uzskatīti par normatīviem, bet ne tiesību aktiem. Līdz 2011. gadam obligātas bija tikai tās GOST sadaļas, kas attiecas uz patērētāju veselības, viņu īpašuma un vides aizsardzību. 2011. gadā Tieslietu ministrijā nereģistrētie GOST galīgi zaudēja obligāto statusu, to prasības sāka piemērot brīvprātīgi.
Vēl viena reforma notika 2002. gadā pēc federālā likuma Nr. 184 “Par tehnisko regulējumu” stāšanās spēkā. Tika nošķirti jēdzieni “standarts” un “tehniskais reglaments”.
Tāpat kā jebkurā citā standartu sistēmā, arī GOST sistēmā pastāv sertifikācija. Tā ir radusies jau PSRS laikos un joprojām darbojas. Pašlaik Krievijas Federācijā tiek izmantots milzīgs daudzums standartu, kas uz laiku nav aizstāti ar tehniskajiem reglamentiem, kuru izstrāde ir samērā laikietilpīga, tāpēc GOST sertifikācija nav zaudējusi savu nozīmi.
GOST sertifikācijas nepieciešamību nosaka 2009. gadā pieņemtais valdības lēmums Nr. 982. Tajā ir minēti sertifikācijai pakļauto preču nosaukumi un to statistikas kodi. Ja kāds preču veids nav ietverts šajā lēmumā, tas tiek sertificēts brīvprātīgi.
GOST sertifikāciju drīkst veikt tikai tie sertifikācijas centri, kurus ir akreditējis “Rosstandart”.