Nesen kļuvis zināms par Kazahstānas valdības lēmumu devalvēt tengi. Šī valsts ietilpst Muitas savienībā, un Latvijas uzņēmumi ar to cieši sadarbojas.
Situāciju saistībā ar Kazahstānas tengi ir komentējuši vairāku Latvijas ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu vadītāji. Tā noskaidrojās, ka nav gaidāma ievērojama tenges krituma ietekme uz VAS “Latvijas dzelzceļš” rentabilitāti. Par to paziņoja tās valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Šāds optimistisks apgalvojums ir izskaidrojams ar to, ka pārvadājumu izmaksas no Āzijas vairāk ietekmē Krievijas dzelzceļa tarifi nekā Kazahstānas valūtas kurss. Ir zināms, ka “Latvijas dzelzceļš” plāno turpināt auglīgo sadarbību ar šo republiku.
Tāpat pašlaik uzskata loģistiķi, kas strādā Latvijas–Kazahstānas virzienā, “Elagro Trade” graudu tirdzniecības nodaļa. Šādas attieksmes pamatā ir fakts, ka lēmums devalvēt tengi ir saistīts ar Krievijas Federācijas monetāro politiku un ir paredzēts Kazahstānas eksportētāju stāvokļa nostiprināšanai un pārdošanas apjomu palielināšanai, kam vajadzētu pozitīvi ietekmēt loģistiķu darbību. Latvijas graudu nodaļa nesaskata draudus partnera vietējās valūtas kursa pazeminājumā, jo Kazahstānas graudu īpatsvars kopējā Latvijas importa apjomā nav liels. Turklāt Kazahstāna jau sen savas produkcijas cenu norāda galvenajās pasaules valūtās, tāpēc tikai eiro un dolāra attiecība var kaut kādā mērā ietekmēt Latvijas uzņēmēju komercdarbību.
Vērtējot plaša patēriņa preču piegādātāju no Latvijas uz Kazahstānu pozīcijas, vēl ir par agru pieņemt kādus stingrus lēmumus. Pilnīgi iespējams, ka, samazinoties Kazahstānas iedzīvotāju pirktspējai, atsevišķi piegādātāji samazinās importa daļu, bet brīvo nišu ieņems Latvijas uzņēmēji. Te daudz kas ir atkarīgs no viņu kompetentas tirgvedības politikas.