TR ir tehniskais reglaments. Tā sauc standartu, kas nosaka produkcijas izlaides prasības. Ir divu veidu tehniskie reglamenti: valstu un Muitas savienības. Krievijas tehniskie reglamenti tiek pakāpeniski izņemti no apgrozības, to vietā stājas Muitas savienības tehniskie reglamenti, kas atšķiras ar plašāku darbības sfēru.

Krievijas un Muitas savienības tehnisko reglamentu prasības saimnieciskās darbības subjektiem ir obligātas. Tos pieņem valsts līmenī ar federālajiem likumiem, starpvaldību nolīgumiem, Krievijas Federācijas prezidenta dekrētiem, valdības lēmumiem un starptautiskiem līgumiem. Uzraudzības iestādes pastāvīgi pārbauda, kā rūpniecības, tirdzniecības un dažādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi izpilda standartu prasības.

Tehnisko reglamentu galvenais uzdevums ir garantēt kvalitatīvas un patērētājiem nekaitīgas produkcijas izlaidi, novērst patērētāju maldināšanu, saglabāt vidi un dažādu īpašuma formu — gan privāto, gan valsts — īpašumu. Citu mērķu īstenošana, izmantojot tehniskos reglamentus, nav atļauta.

Tehniskie reglamenti obligāti ietver šādas sadaļas.

  1. Kontrolējamo objektu apraksts.
  2. Galveno terminu saraksts, kas ir svarīgi, lai izprastu reglamentu nozīmi un izmantošanas noteikumus.
  3. Nosacījumi, ar kādiem tiek piemērotas reglamentu prasības.
  4. Atbilstības pārbaudes izpildes noteikumi.
  5. Valsts uzraudzības noteikumi.
  6. Pielikumi ar standarta rādītāju sarakstu.

Ērtākai lietošanai tehniskie reglamenti ir iedalīti klasifikācijas grupās pēc prasību noteikšanas metodes un dokumenta darbības jomas.

Pēc pirmās klasifikācijas pazīmes tehniskie reglamenti tiek iedalīti pamata un normatīvajos. Pamata standarti ietver precēm un pakalpojumiem izvirzītās vispārējās prasības un ievērojami paaugstina to aprites uzraudzības efektivitāti. Reglamentos ietvertā informācija tiek konkretizēta ar atsaucēm uz citiem dokumentiem.

Normatīvie reglamenti ietver konkrētākas prasības precēm, tāpēc tiek uzskatīti par mazāk elastīgiem.

Pēc otrās klasifikācijas pazīmes (darbības jomas) izšķir makronozaru, speciālos un vispārīgos tehniskos reglamentus. Makronozaru tehniskie reglamenti ir izstrādāti, lai apvienotu vispārīgos un speciālos standartus. Savukārt vispārīgie standarti tiek izmantoti, lai uzraudzītu plašas preču un pakalpojumu grupas (piemēram, vides, radiācijas, bioloģiskās un kodoldrošības, kā arī elektromagnētiskās saderības prasības). Bet speciālie reglamenti ir paredzēti, lai uzraudzītu to veidu preču apriti, kas rada nopietnus potenciālos draudus patērētāju veselībai, pārsniedzot tādus, ko regulē vispārīgie reglamenti.